iesīkstēt
iesīkstēt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīkstēju; intrans.; parasti divd. formā: iesīkstējis
1.Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
PiemēriAcīm redzami, Kalvics saņēma ļaunā, ka runā ar viņu kā ar kādu iesīkstējušu tiepšu..
1.1.Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
PiemēriAndreja Upīša komēdija «Atraitnes vīrs».. graiza buržuāziskās Latvijas sīkpilsoņu liekulīgos tikumus, iesīkstējušos un iepelējušos paradumus.
2.parasti 3. pers.; reti Kļūt sīkstam.
PiemēriIesīkstējis koks.
Avoti: 3. sējums