saskābt
saskābt -skābstu, -skābsti, -skābst, pag. -skābu; intrans.
1.parasti 3. pers. Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
Piemēri«Tavas klimpas vārītas etiķi, ne pienā... Zupa taču pilnīgi saskābusi!»
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
PiemēriTraukā, kurā aug palma, augsnei vienmēr jābūt nedaudz mitrai, bet nekad slapjai. Slapja augsne ātri saskābst, un tajā sarodas baltie sprakšķa kāpuri..
3.parasti divd. formā: saskābis; sar. Kļūt īgnam, nelaipnam.
PiemēriTēvs pats bija pavisam saskābis un nemaz nerunāja.
Stabili vārdu savienojumiSaskābis kā rūgumpods.
Avoti: 7-1. sējums