saskābt
saskābt -skābstu, -skābsti, -skābst, pag. -skābu; intrans.
1.parasti 3. pers. Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
Piemēri«Tavas klimpas vārītas etiķi, ne pienā... Zupa taču pilnīgi saskābusi!»
- «Tavas klimpas vārītas etiķi, ne pienā... Zupa taču pilnīgi saskābusi!»
- «Man māte atsūtījusi biezpienu. Gribat nogaršot? Nu, ēdiet taču, citādi saskābs. Nevar jau mantu laist bojā.»
- pārn. ..turīgākās.. nelūkojās uz Zani, lai arī ne zemē metamu puisi, tās drīzāk saskāba vecmeitās nekā deva cerības tam tur lupatlasim.
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
PiemēriTraukā, kurā aug palma, augsnei vienmēr jābūt nedaudz mitrai, bet nekad slapjai. Slapja augsne ātri saskābst, un tajā sarodas baltie sprakšķa kāpuri..
- Traukā, kurā aug palma, augsnei vienmēr jābūt nedaudz mitrai, bet nekad slapjai. Slapja augsne ātri saskābst, un tajā sarodas baltie sprakšķa kāpuri..
3.parasti divd. formā: saskābis; sar. Kļūt īgnam, nelaipnam.
PiemēriTēvs pats bija pavisam saskābis un nemaz nerunāja.
- Tēvs pats bija pavisam saskābis un nemaz nerunāja.
- «Ko tu tāds saskābis, it kā dokumentus būtu pazaudējis?»
- ..valdonīgi, bet drūmi, saskābušu seju sēdēja barons Sakens..
Stabili vārdu savienojumiSaskābis kā rūgumpods.
- Saskābis kā rūgumpods — Saka par saīgušu cilvēku.
Avoti: 7-1. sējums