sasisties
sasisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.parasti 3. pers. Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
PiemēriArī pīpei kaļķu galviņu nepirka, jo tās drīz sasitas vai saplīst..
2.Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
PiemēriJēcis: Kā kāpu pār sētu, tā likos augšpēdu zemē, sasitos mēms.
3.Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
PiemēriMīksti akas vinda čīkst pa krēslu, Nošķind spaiņi, kopā sasizdamies..
4.sar. Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
PiemēriErna: Taisni posts ar to dzeršanu! Manējais ar palaidies. Sasities ar to modernieku - nekādas jēgas.
5.parasti 3. pers.; pareti Lesisties (galvā, sejā) — parasti par asinīm, karstumu.
Piemēri«Tādu dzīvi jau neviens ilgi nevar izturēt,» mīlētājs zīmīgi piebilda. Zīlēm piepeši asinis sasitās galvā. - «Kādu dzīvi? Ko jūs gribat teikt?»
Avoti: 7-1. sējums