slepkava
slepkava ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
PiemēriDzirdot vārdu «slepkava», ikvienam kļūst baigi ap sirdi. Indivīds, kas spējis savu šauro mērķu vai interešu vārdā izdzēst otra cilvēka dzīvību, mums liekas kā visa ļaunā iemiesojums.
- Dzirdot vārdu «slepkava», ikvienam kļūst baigi ap sirdi. Indivīds, kas spējis savu šauro mērķu vai interešu vārdā izdzēst otra cilvēka dzīvību, mums liekas kā visa ļaunā iemiesojums.
- Pēc nožņaugšanas slepkava atstājis līķi turpat ratos un palaidis zirgu, kas aizvedis saimnieku mājas pagalmā, kur piederīgie tikai uzgājuši, kāds briesmīgs noziegums pastrādāts.
- Redzot, ka esesietis nošauj cilvēku no koncentrācijas nometnes, kautrīgais, bērnišķīgais Vīze naidā metas uz slepkavu..
Stabili vārdu savienojumiSlepkavu bedre.
- Slepkavu bedre sar. — Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Avoti: 7-1. sējums