slepens
slepens -ais; s. -a, -ā
slepeni apst.
1.Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
PiemēriSlepena politisko darbinieku noruna.
Stabili vārdu savienojumiSlepenā diplomātija. Slepenā policija.
2.Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
PiemēriSlepena lūka.
3.Tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana.
PiemēriSlepena jauniešu satikšanās.
3.1.Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
PiemēriSlepens prieks.
Stabili vārdu savienojumiPa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem.
Avoti: 7-1. sējums