Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slepenpolicija
slepenpolicija -as, s.; neakt.
Politiskā vai kriminālā policija. Politiskās izmeklēšanas un represīvs orgāns.
PiemēriKopā ar citiem pagrīdniekiem viņš piedalījās bruņotā uzbrukumā Rīgas slepenpolicijas pārvaldei. No policijas nagiem tika izrauti seši revolucionāri..
  • Kopā ar citiem pagrīdniekiem viņš piedalījās bruņotā uzbrukumā Rīgas slepenpolicijas pārvaldei. No policijas nagiem tika izrauti seši revolucionāri..
  • Slepenpolicija izsekoja šos [revolucionāru] pulciņus, izklīdināja nodarbību dalībniekus.
  • Zviedru slepenpolicijai, protams, bija zināms, kas uzturas tās zemē ar svešu uzvārdu.
Avoti: 7-1. sējums