slepenība
slepenība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → slepens1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBet kara laikā ārkārtīgi lielais slepenības princips sevi attaisnoja: iekrist varēja tikai atsevišķi posmi, bet ne visa [pagrīdes] organizācija.
2.Vispārināta īpašība → slepens2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..valsts, kā zinām, garantē noguldījumu slepenību.
3.Vispārināta īpašība → slepens3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Arnis apsolīja, ka neuzrunās Noru ne kombinātā, ne Zarciema smilšainajās ielās, kur to varētu redzēt cilvēki, nekur... Arnis vēl joprojām neizprata, kam vajadzīga šī jau apnikusī slepenība.
Stabili vārdu savienojumiTurēt (arī glabāt) slepenībā.
Avoti: 7-1. sējums