Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sleņģis
sleņģis -ģa, v.; apv.
Aploda (durvīm, logiem).
Piemēri..sadreb arī pati vecā māja, un tur, kur siena saskaras ar durvju sleņģi, nobirst apmetums.
Avoti: 7-1. sējums