slepus
slepus apst.
slēpu apst.
1.Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš. Slepeni.
PiemēriSlepus saskatīties.
1.1.Tā, ka ārēji, tieši neizpaužas vai izpaužas vāji.
PiemēriTikai tagad viņš īsti sāka manīt nogurumu, kas visu laiku bija kaut kur slepus krājies, nedodams par sevi ne zīmes.
Avoti: 7-1. sējums