atdzīt
atdzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. imperf. Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtdzīt zosis aplokā.
- Atdzīt zosis aplokā.
- Mazais [Andrs] atdzina lopus kā no mārka izvilkts..
- ..viņi [bērni] atdzen mājās.. sivēnu.
- Lopi.. nemierīgi. Laužas uz māju. Atdzīt tos atpakaļ, pret vēju, nav vairs iespējams.
1.1.Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
PiemēriDūmiņu laukos locījās vecā Alvīte un [fašistu].. atdzītā krievu ģimene, kas pie viņiem strādāja kopš pavasara.
- Dūmiņu laukos locījās vecā Alvīte un [fašistu].. atdzītā krievu ģimene, kas pie viņiem strādāja kopš pavasara.
1.2.pārn. Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
PiemēriNav naktīs miega... Drudzis mani lauza... Viņš mani atdzina šurp šinī patversmē [slimnīcā]..
- Nav naktīs miega... Drudzis mani lauza... Viņš mani atdzina šurp šinī patversmē [slimnīcā]..
- Sausais laiks atdzinis arī tos, ko te [baznīcā] parasti redzēja tikai pa augstiem svētkiem.
2.Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.).
PiemēriAtdzīt mājās sabojājušos velosipēdu.
- Atdzīt mājās sabojājušos velosipēdu.
- Atdzīt ķerru.
- Tikko Uģis Ziemelis atdzen pēdējo vagoneti ar oglēm, ķieģeļcepļa sirēna pavēsta nakts maiņas beigas.
2.1.Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) – par vēju, ūdeni u. tml.
PiemēriKaut tikai neceltos vējš un neatdzītu lietu.
- Kaut tikai neceltos vējš un neatdzītu lietu.
- Vējš atdzen pār tumšajiem mežiem pelēkus, smagus mākoņus..
- Kādreiz pirms neatminamiem laikiem milzīgais Skandināvijas šļūdonis.. šos varenos akmeņus atdzinis uz Baltiju..
Stabili vārdu savienojumi
- Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) idioma — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) idioma — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
3.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). imperf. Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtdzīt suņus nost.
- Atdzīt suņus nost.
3.1.Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
PiemēriPolicisti atdzen demonstrantus no ēkas.
- Policisti atdzen demonstrantus no ēkas.
4.Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) – par vēju, ūdeni u. tml.
PiemēriVējš atdzinis laivu no krasta.
- Vējš atdzinis laivu no krasta.
- Ziemelis tik iešņācs un atdzen laivas atpakaļ jūrā.
4.1.pārn. Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
PiemēriOžu Anna atdzina nost atmiņas par to, kas bijis. Tagad jādomā tikai par to, kas būs.
- Ožu Anna atdzina nost atmiņas par to, kas bijis. Tagad jādomā tikai par to, kas būs.
Avoti: 1. sējums