sačubināt
sačubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
PiemēriSačubināt gultasmaisu.
- Sačubināt gultasmaisu.
- ..Īsti labi gulēt un sapņot varēja tikai uz spilvena, kuru mātes rokas pirms nakts bija sačubinājušas.
- Pēteris bija neparasti labs pret sievasmāti -.. sačubināja sēdekli, sasedza kājas.
- Maija pienāca pie gultas, sačubināja segu..
2.sar. Pavirši, nekvalitatīvi salabot. Pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.
PiemēriSačubināt.
- Sačubināt.
- Remonta kvalitāte un termiņi ir tautas kontrolieru pastāvīgas uzmanības lokā: mašīnu nedrīkst šā tā sačubināt un pēc pāris dienām atkal stūrēt uz darbnīcas pagalmu.
- «Savācam kaut kādus faktiņus, sačubinām - un ārštata autora informācija gatava!»
Avoti: 7-1. sējums