lirika
lirika -as, s.; parasti vsk.
1.literat. Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
PiemēriLirikas straujas attīstības ciešo saistību ar sabiedrisku kustību uzplūdu periodiem apliecina visu tautu lirikas vēsture.
Stabili vārdu savienojumiDabas lirika.
1.1.Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
PiemēriŠai [jaunās strāvas perioda] Aspazijas lirikas daļai šodien ir sava nozīmīga vieta.. arī tur, kur dzejai jāveic nākotnes cilvēka veidošanas darbs.
2.mūz. Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi. Šādu elementu kopums (skaņdarbā).
PiemēriSalīdzinot ar Šūberta dziesmām, Sūmaņa vokālā lirika ir subjektīvāka, trauslāka, izsmalcinātāka.
3.Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
Piemēri..skatītāji [izstādē] būs ievērojuši gaišas lirikas cauraustu.. mākslinieka māsas portretu.
Avoti: 4. sējums