atžirgt
atžirgt -žirgstu, -žirgsti, -žirgst, pag. -žirgu; intrans.
1.Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
PiemēriAtžirgt pēc slimības.
- Atžirgt pēc slimības.
- Atžirgt pamazām.
- ..Ķipāns, nometies uz ceļiem, lēja Robertam mutē kādu stipru un sīvu šķidrumu. Viņš to norija, jo briesmīgi gribējās dzert, un pēc īsa brīža atžirga.
- pārn. Tā Kupenās sākās jauna dzīve. Jēkabs un Eda strādāja, galvas nepacēluši, muguras neatliekuši. Sākumā likās, ka viss iet labi. Kupenas atžirga.
- pārn. Rozes, kā par brīnumu, atžirga un izskatījās gluži svaigas.
1.1.Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
PiemēriAtžirgt no bailēm..
- Atžirgt no bailēm..
Avoti: 1. sējums