balle1
balle balles, dsk. ģen. baļļu, s.
1.neakt. Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
PiemēriBalles tērps.
- Balles tērps.
- ..es kādreiz domāju, - auskari vairs nav modē. Kur nu! Vismodernākā lieta. Pie balles tualetes, atsegtām ausīm un kakla...
3.sar. Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
PiemēriVakar pēc sapulces ceplī bijusi īsta balle. Ēduši un dzēruši..
- Vakar pēc sapulces ceplī bijusi īsta balle. Ēduši un dzēruši..
- «..nu glūni!» Viņš uzbrēca priekšstrādniekam.. «Velc grozu laukā, tagad sāksies balle!»
Stabili vārdu savienojumiBeigta balle. Masku balle.
- Beigta balle — vienk. Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Masku balle — Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Avoti: 2. sējums