Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabalot
pabalot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbālot. Pabālēt (1).
PiemēriViņa gaišie mati saulē bija pabālojuši vēl gaišāki..
  • Viņa gaišie mati saulē bija pabālojuši vēl gaišāki..
  • Dienvidu saules spožumā sievietes gaiši zilais kostīms bija krietni pabālojis..
  • Viņam bija brūnganzaļš krekls, plecos nedaudz pabālojis..
1.1.Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
PiemēriVēstule rakstīta pirms 45 gadiem, bet, Raiņa muzejā rūpīgi uzglabāts, bērna rokas rakstījums pat nav pabālo jis.
  • Vēstule rakstīta pirms 45 gadiem, bet, Raiņa muzejā rūpīgi uzglabāts, bērna rokas rakstījums pat nav pabālo jis.
  • ..arī tur, pie «Eriņu» pieturas staba, ieraudzīju.. sludinājumu par pārdodamu govi. Vējš pluinīja pabalojušo papīrīti [papīriņu]..
  • Šodien ar interesi aplūkojama katra, kaut pabalojusi vai pelēcīga, fotogrāfija..
Avoti: 6-1. sējums