Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabalēt
pabalēt parasti 3. pers., -balē, arī -bāl, pag. -balēja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbalēt.
PiemēriPabalējis audekls.
1.1.Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
PiemēriLakatiņam krāsa pabalējusi.
1.2.Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
PiemēriPabalējis uzraksts.
2.Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
PiemēriIespaidi, šķiet, pa šiem gadiem nebūt nav pabalējuši.
Avoti: 6-1. sējums