pabalēt
pabalēt parasti 3. pers., -balē, arī -bāl, pag. -balēja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbalēt.
PiemēriPabalējis audekls.
- Pabalējis audekls.
- Pabalējis mētelis.
- Viņš bija slaika auguma, kupliem matiem, pabalējušā kareivja blūzē.
- ..šis ērtais, ar dzeltenu drānu - tagad pabalējušu un nodilušu - apvilktais krēsls viņiem skaitījās pati modernākā mēbele..
- Gaišā kleitiņā, gaišām matu lentēm vasarīgi pabalējušos matos - tāda viņa te sēdēja.
1.1.Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
PiemēriLakatiņam krāsa pabalējusi.
- Lakatiņam krāsa pabalējusi.
- Ikdienai mode iesaka blāvas, it kā pabalējušas krāsas - zilganzaļu un pelēcīgu..
1.2.Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
PiemēriPabalējis uzraksts.
- Pabalējis uzraksts.
- Pabalējuši burti.
- Garš, kalsnējs vīrs ar vērīgu, atklātu skatienu.. raugās uz mums no vecām, gadu ritumā pabalējušām fotogrāfijām.
- Par [gleznotāju] V. Zeltiņu stāsta pāris pabalējušu fotoattēlu..
2.Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
PiemēriIespaidi, šķiet, pa šiem gadiem nebūt nav pabalējuši.
- Iespaidi, šķiet, pa šiem gadiem nebūt nav pabalējuši.
- Veterānu atmiņā gadu gaitā dažs notikums pabalējis, dažs sīkums ieguvis sevišķi svarīgu nozīmi..
- Izrādījās, ka manas skolā gūtās angļu un vācu valodas zināšanas gadu gaitā stipri pabalējušas.
Avoti: 6-1. sējums