pabāls
pabāls -ais; s. -a, -ā
pabāli apst.
1.Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
PiemēriPabāls jauneklis.
- Pabāls jauneklis.
- Slaika, labi noaugusi, pabāla, bet citādi veselīgu sejas krasu.., viņa atgādināja agrāko laiku augstāko aprindu dāmu.
- «Tāds vājš esi kļuvis un pabāls. Caurus dienvidus mācījies.»
- Seja pabāla, it kā visu vasaru nebūtu sauli redzējusi.
2.Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa. Tāds, kam ir pavājš spilgtums.
PiemēriPabāls zieds.
- Pabāls zieds.
- Pabāli zaļš.
- pārn. Tumst. Pilsēta ietinas pabālā spuldžu gaismas lakatā.
2.1.Tāds, kam ir pavājš spožums.
PiemēriPabāls mēness.
- Pabāls mēness.
- Pabāla gaisma.
3.Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Pavājš (1).
Piemēri..dzejoļi ir mākslinieciski pabāli, didaktiski..
- ..dzejoļi ir mākslinieciski pabāli, didaktiski..
- ..tēlojums visumā ir spilgtāks un spēcīgāks tur, kur vērojama [rakstnieka] balstīšanās uz paša novērojumiem. Atkāpšanās no tiem, izdomājums dod pabālas ainas..
- ..starp iespiestajiem darbiem netrūkst arī pabālu, mākslinieciskā ziņā nepietiekami spēcīgi izveidotu sacerējumu..
3.1.Tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
PiemēriPabālas atmiņas.
- Pabālas atmiņas.
- Visai neiezīmīgs muzikālais materiāls un gausināta attīstība summējas pabālā mākslinieciskā iespaidā.
Avoti: 6-1. sējums