Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabālēt
pabālēt parasti 3. pers., -bāl, arī -bālē, pag. -bālēja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbālēt. Pabālēt (1).
Piemēri..Meikulim zem acs bija sitiena zilums, jau mazliet pabālējis un kļuvis dzeltenīgs.
  • ..Meikulim zem acs bija sitiena zilums, jau mazliet pabālējis un kļuvis dzeltenīgs.
  • pārn. ..tumsa bija pabālusi, kļuvusi plāna un caurredzama kā gaišai lampai uzmests lakats.
2.Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
PiemēriPabālējuši iespaidi.
  • Pabālējuši iespaidi.
  • Pabālējušas atmiņas.
  • Savulaik Somija bija slavenu šķēpa metēju zeme... šī slava nav pilnīgi zudusi arī pašreiz, tikai mazliet pabālējusi..
  • Ildze: Pagājušie laiki un notikumi pabāl...
Avoti: 6-1. sējums