pabālēt
pabālēt parasti 3. pers., -bāl, arī -bālē, pag. -bālēja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbālēt. Pabālēt (1).
Piemēri..Meikulim zem acs bija sitiena zilums, jau mazliet pabālējis un kļuvis dzeltenīgs.
2.Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
PiemēriPabālējuši iespaidi.
Avoti: 6-1. sējums