Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabalot
pabalot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Mazliet, daļēji izbālot. Pabālēt (1).
PiemēriViņa gaišie mati saulē bija pabālojuši vēl gaišāki..
1.1.Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
PiemēriVēstule rakstīta pirms 45 gadiem, bet, Raiņa muzejā rūpīgi uzglabāts, bērna rokas rakstījums pat nav pabālo jis.
Avoti: 6-1. sējums