pabail
pabail apst.; reti
Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
PiemēriMan [zēnam].. no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos kaut kur nostāk..
- Man [zēnam].. no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos kaut kur nostāk..
- Tā pabail viņai gan bijis.
Avoti: 6-1. sējums