Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabaidīt
pabaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet baidīt.
PiemēriPabaidīt zvirbuļus dārzā.
1.1.intrans.
Piemēri..Kristīnes tante prata pabaidīt un draudēt. Pašu drausmīgāko viņa vienmēr paglabāja beigām: «Pagaidi, mežoni, nomirs māte no bēdām, tad tu [puika] redzēsi!»
2.Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
Piemēri«Labāk vairāk pabaidiet pusaudžus ārā no alus zāles, no restorāna.»
Avoti: 6-1. sējums