pabaigs
pabaigs -ais; s. -a, -ā
pabaigi apst.
Samērā, arī mazliet baigs.
PiemēriPabaigs klusums.
- Pabaigs klusums.
- Bērnībā aizvien tas man likās tik aizraujoši - palikt mājās gluži vienam... Drusku pabaigi un tomēr tik bezgala labi.
- Sametās tā kā pabaigi no vakara mēmā svētsvinīguma, un mēs.. paātrinājām soļus.
Avoti: 6-1. sējums