spiegt
spiegt spiedzu, spiedz, spiedz, pag. spiedzu; intrans.
1.Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriBet Kārlis tik brauc un brauc, bērni aiz sajūsmas spiedz. Nellijai šāds ātrs brauciens nekādu prieku nesagādā..
- Bet Kārlis tik brauc un brauc, bērni aiz sajūsmas spiedz. Nellijai šāds ātrs brauciens nekādu prieku nesagādā..
- Priekšā klaigā un spiedz skolnieku bars..
- Meitas smejas un spiedz kā kutinātas - kāds pārgalvis jau atkal tās apķēris ap vidu un iesviedis salmu kaudzē!
- pārn. Sala neganti, sērsna zem kājām spiegtin spiedza.
- pārn. Žagari bij aplipuši ar sniegu un apledojuši, - tie pīkstēja un spiedza; bet, kad sakarsa, tad kurējās gaiši un karsti.
1.1.trans. Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
Piemēri«Cūkausis! Cūkausis! Re, kur Cūkausis!» bērni spiedza, uz augšu lēkādami.
- «Cūkausis! Cūkausis! Re, kur Cūkausis!» bērni spiedza, uz augšu lēkādami.
- «Mums bail...» spiedz meitenes, kas visu laiku turējās priekšgalā. «Varbūt tur lodā dzīvas čūskas?»
- «Nešķiedies tik baismi!» spiedza Vija, sargādamās no šļakatām.
1.2.Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
PiemēriDziedāšana nepavisam nevedas. Jau no pirmajiem toņiem manāms, ka sākums paņemts par daudz augstu, un tā nav mazā nelaime. Sievas gan spiedz atņemdamās, bet līdz pašām augstākajām vietām tomēr netiek..
- Dziedāšana nepavisam nevedas. Jau no pirmajiem toņiem manāms, ka sākums paņemts par daudz augstu, un tā nav mazā nelaime. Sievas gan spiedz atņemdamās, bet līdz pašām augstākajām vietām tomēr netiek..
1.3.Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
PiemēriAiz dārza stūra spiedza sīka balstiņa. Un te jau viņš pats bija klāt, tas spiedzējs.
- Aiz dārza stūra spiedza sīka balstiņa. Un te jau viņš pats bija klāt, tas spiedzējs.
- ..tai [balsu dūkoņai] cauri kā svilpe spiedza rotas sakarnieka.. augstais alts..
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriUn tā viņi tagad brauca,.. sivēnam spiedzot..
- Un tā viņi tagad brauca,.. sivēnam spiedzot..
2.1.Spindzēt, sisināt (par kukaiņiem).
PiemēriEs māti lūdzu logu turēt vaļā arī vakarā, un viņa mani paklausīja. Salaidās odi un spiedza cauru nakti..
- Es māti lūdzu logu turēt vaļā arī vakarā, un viņa mani paklausīja. Salaidās odi un spiedza cauru nakti..
3.parasti 3. pers. Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriAparāts, izjaukdams mūsu sarunu, tarkšķēja un spiedza. Mājastēvs klusi vēroja sekretāru. «Vai nu tiešām viņš grib palepoties ar «Spīdolu»?» es nodomāju.
- Aparāts, izjaukdams mūsu sarunu, tarkšķēja un spiedza. Mājastēvs klusi vēroja sekretāru. «Vai nu tiešām viņš grib palepoties ar «Spīdolu»?» es nodomāju.
3.1.trans.
PiemēriRadiola spiedza tik griezīgu un ekstravagantu meldiju, ka nebija ko domāt sarunu turpināt.
- Radiola spiedza tik griezīgu un ekstravagantu meldiju, ka nebija ko domāt sarunu turpināt.
3.2.Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
Piemēri..leijerkaste spiedz tik saldi un sērīgi, ka tev gribas raudāt un mīlēt.
- ..leijerkaste spiedz tik saldi un sērīgi, ka tev gribas raudāt un mīlēt.
- ..Nikolajs iemiedz veco instrumentu padusē un rauj vaļā. Stīgas paklausa viņa pirkstiem, vaid un spiedz, un tas laikam ir maršs.
4.parasti 3. pers.; parasti divd. formā: spiedzošs. Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
PiemēriSpiedzoša runa.
- Spiedzoša runa.
- Spiedzoši dziedāt.
- Caur spiedzošajām harmonikas skaņām padzirduši kliedzienus, dejotāji no istabas gala skrēja lūkot, ko te plēš.
- Mātes balss skan sīki, gandrīz spiedzoši..
- Istabā spiedzoši smējās vairākas sievietes.
- pārn. Trokšņoja bungas, spiedzoši žēlojās saksofons, histēriskos smieklos raustījās akordeons.
Avoti: 7-2. sējums