spiegot
spiegot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
PiemēriPirmajam pasaules karam sākoties, Mata Hari tiek iesaistīta izlūkdienestā un spiego par labu vāciešiem.
1.1.Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
2.sar. Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
PiemēriSpiegot pa kaimiņu mājām.
Avoti: 7-2. sējums