Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spiedzīgs
spiedzīgs -ais; s. -a, -ā
spiedzīgi apst.
1.Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
Piemēri«Vai jūs patiesi bez prāta?» tālu un neskaidru viņš dzirdēja Vasaras spiedzīgo balsi.
2.Tāds, kas spiedz (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriSpiedzīgas meitenes.
Avoti: 7-2. sējums