sabrukums
sabrukums -a, v.
1.Normālas (kā) struktūras bojāeja.
PiemēriŠūnu sabrukums.
2.Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
PiemēriLivonijas likteni izšķīra kauja pie Ērģemes 1560. gadā, kur krievi galīgi sakāva Ordeņa karaspēku. Visā Livonijā iestājās sabrukums.
3.Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
PiemēriSpēku sabrukums.
3.1.Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
PiemēriMāte bija tuvu sabrukumam. Viņa stāvēja pie vaļējā kapa un, neko neredzēdama, raudzījās ne visai dziļajā bedrē..
Avoti: 7-1. sējums