sabrukums
sabrukums -a, v.
1.Normālas (kā) struktūras bojāeja.
PiemēriŠūnu sabrukums.
- Šūnu sabrukums.
- Audu sabrukums.
- Vielas sabrukums.
- Kaulu sabrukumi konstatēti jau seno ēģiptiešu skeletos..
2.Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
PiemēriLivonijas likteni izšķīra kauja pie Ērģemes 1560. gadā, kur krievi galīgi sakāva Ordeņa karaspēku. Visā Livonijā iestājās sabrukums.
- Livonijas likteni izšķīra kauja pie Ērģemes 1560. gadā, kur krievi galīgi sakāva Ordeņa karaspēku. Visā Livonijā iestājās sabrukums.
- Mūsdienu laikmetam raksturīga parādība ir koloniālās sistēmas sabrukums.
3.Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
PiemēriSpēku sabrukums.
- Spēku sabrukums.
- Nonākt līdz nervu sabrukumam.
- Augstākās nervu darbības sabrukuma gadījumā.. dažreiz nepieciešams mainīt sadzīves un darba apstākļus.
3.1.Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
PiemēriMāte bija tuvu sabrukumam. Viņa stāvēja pie vaļējā kapa un, neko neredzēdama, raudzījās ne visai dziļajā bedrē..
- Māte bija tuvu sabrukumam. Viņa stāvēja pie vaļējā kapa un, neko neredzēdama, raudzījās ne visai dziļajā bedrē..
- Katrā aktrises vaibstā.. atspoguļojas.. viņas izjūtas, sākot no tikko radušās cerības līdz melnam izmisumam un sabrukumam.
- Tēma par cilvēka vientulību, par viņa liriskās pasaules sabrukumu.. 90. gados Krievijas mākslā bija visai izplatīta.
Avoti: 7-1. sējums