pūce
pūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
PiemēriMeža pūce.
- Meža pūce.
- Purva pūce.
- Ausainā pūce.
- Naktī paretam dzirdamas arī plēsīgo putnu - pūču un apogu - balsis..
- Vienā [bērzā] mitinājās pūce, kas naktīs brēca tik nejēdzīgi, ka šermuļi gāja caur kauliem.
Stabili vārdu savienojumiAcis kā pūcei. Dusmu pūce.
- Acis kā pūcei idioma — Saka par jaunu, niknu skatienu. Saka par lielām acīm.
- Dusmu pūce idioma — sar. Saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
- Kad pūcei aste ziedēs idioma — sar. Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
1.1.pārn.; sar. Cilvēks, kas bieži it īgns, dusmīgs.
Avoti: 6-2. sējums