Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pucēties
pucēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
Piemēri..visas jaunās meitas.. pucējās, pa dančiem skraidīja un ķēra puišus.
  • ..visas jaunās meitas.. pucējās, pa dančiem skraidīja un ķēra puišus.
  • «Tu domā, ka Dagnijai nevajag naudu?.. Cik tad viņai tā alga ir liela, bet pucēties grib..»
Avoti: 6-2. sējums