publisks
publisks -ais; s. -a, -ā
publiski apst.
1.Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
PiemēriPublisks sarīkojums.
- Publisks sarīkojums.
- Publiska pārdošana.
- Publisks priekšlasījums.
- Brīvo laiku Emīls [Dārziņš] labprāt pavadīja Pēterburgas publiskās bibliotēkas lasītavās.
- ..ēdnīcā Asara [bufetniece] spodrības lietā bija iecietīgāka, ieskatīja, ka publiskā vietā mājas kārtība nav iespējama..
- Starptautiskajās tiesībās izšķir, pirmkārt, starptautiskās publiskās tiesības..; otrkārt, starptautiskās privāttiesības, kas no starptautiskajām publiskajām tiesībām atšķiras kā pēc subjekta, tā arī pēc objekta, jo regulē civiltiesiska rakstura attiecības, kas rodas starptautiskā dzīvē..
Stabili vārdu savienojumiPubliskais nams. Publiskā runa.
- Publiskais nams neakt. — Prostitūcijas uzņēmums.
- Publiskā runa — Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
2.Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piemēram, par darbību, norisi).
PiemēriPublisks skandāls.
- Publisks skandāls.
- «Vai tu zini, Ramba, kas draud par atbildīga darbinieka publisku apvainošanu?»
Avoti: 6-2. sējums