publiskums
publiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → publisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSarīkojuma publiskums.
- Sarīkojuma publiskums.
- Organizācijas darbības publisksums.
- Tiešā pretrunā ar aktiera darba publiskumu bija gan 2aņa Katlapa ieradums visu pārdzīvot sevī, klusībā, gan viņa nerunīgums..
- Pretēji antīkās sadzīves atvērtībai pret pasauli.. viduslaikos publiskumu līdz ar plašajiem pilsētlaukumiem, atklātajiem teātriem.. nomaina privātīpašnieka noslēgtība..
2.Vispārināta īpašība → publisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 6-2. sējums