Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spulgacis
spulgacis -ča, v.
spulgace -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
PiemēriTur [no jūras] izkāpj no sārtām dzirkstīm Smaidoša spulgace - Saule.
Avoti: 7-2. sējums