bangot
bangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
1.intrans. Spēcīgi viļņoties.
PiemēriJūra bango.
- Jūra bango.
- Viļņi bangoja pret ezera krastu.
- Jūrā dobji bangoja ūdeņi. Vējš bija pieņēmies, kūla augošās viļņu muguras šņācošos putu klāstos..
- ..upe gulēja rāma un gluda, un likās neticami, ka vēl vakar tā bangoja kā sakulta un šļāca krastā zaļganus viļņus, baltām putu mugurām.
2.trans. Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
PiemēriVējš bango jūru.
- Vējš bango jūru.
3.intrans.; poēt. Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
PiemēriUn viņā bangoja gan rūgtums, gan prieks, gan mīlestība, gan naids.
- Un viņā bangoja gan rūgtums, gan prieks, gan mīlestība, gan naids.
- ..viņā bangoja svētku prieks, un šis prieks kā vilnis nesa sev līdzi, lika elpot straujāk un soļot ašāk.
- Manī bango nemierīga sajūsma, naids un mīlestība.
Avoti: 2. sējums