Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noziedznieks
noziedznieks -a, v.
noziedzniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.jur. Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
PiemēriPolitisks noziedznieks.
  • Politisks noziedznieks.
  • Profesionāls noziedznieks.
  • Gadījuma noziedznieks.
  • Notvert noziedznieku.
  • Noziedznieka atzīšanās.
  • ..noziedzniekus septiņas dienas pēc pēdējās zādzības aizturēja un nolaupīto mantu atrada.
  • «Redziet, biedri,» sacīja milicijas darbinieks.. «Izbēguši noziedznieki. Recidīvisti.»
  • «Tā ir rūdīta noziedzniece,» viņš stāstīja Ozolam, Kadiķim un Upmalim, kas pēc apcietinātās aizvešanas ienāca istabā.
Stabili vārdu savienojumiKara noziedznieks.
  • Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
2.Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
PiemēriVisu laikmetu domātāji, kā lielu, tā mazu tautu dižgari vienmēr uzsvēruši: sliņķis ir noziedznieks.
  • Visu laikmetu domātāji, kā lielu, tā mazu tautu dižgari vienmēr uzsvēruši: sliņķis ir noziedznieks.
  • Ar rūgtu žēlumu es sevi Par noziedznieci apsūdzu, Ka dzīves lielo uzdevumu Vēl nepildītu atstāju.
Avoti: 5. sējums