noziedznieks
noziedznieks -a, v.
noziedzniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.jur. Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
PiemēriPolitisks noziedznieks.
- Politisks noziedznieks.
- Profesionāls noziedznieks.
- Gadījuma noziedznieks.
- Notvert noziedznieku.
- Noziedznieka atzīšanās.
- ..noziedzniekus septiņas dienas pēc pēdējās zādzības aizturēja un nolaupīto mantu atrada.
- «Redziet, biedri,» sacīja milicijas darbinieks.. «Izbēguši noziedznieki. Recidīvisti.»
- «Tā ir rūdīta noziedzniece,» viņš stāstīja Ozolam, Kadiķim un Upmalim, kas pēc apcietinātās aizvešanas ienāca istabā.
Stabili vārdu savienojumiKara noziedznieks.
- Kara noziedznieks — Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
2.Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
PiemēriVisu laikmetu domātāji, kā lielu, tā mazu tautu dižgari vienmēr uzsvēruši: sliņķis ir noziedznieks.
- Visu laikmetu domātāji, kā lielu, tā mazu tautu dižgari vienmēr uzsvēruši: sliņķis ir noziedznieks.
- Ar rūgtu žēlumu es sevi Par noziedznieci apsūdzu, Ka dzīves lielo uzdevumu Vēl nepildītu atstāju.
Avoti: 5. sējums