Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
eliksīrs
eliksīrs -a, v.
1.Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
PiemēriRožu eliksīrs.
1.1.pārn. Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
PiemēriDzīvības eliksīrs.
Avoti: 2. sējums