elkonis
elkonis -ņa, v.
1.Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
PiemēriAtspiesties uz elkoņiem.
- Atspiesties uz elkoņiem.
- Satvert aiz elkoņa.
- Paņemt pie elkoņa.
- Ieķerties elkonī.
- Piegrūst ar elkoni.
- Cilvēki ir, tikai jāprot atrast, draudzīgi paņemt zem elkoņa, un tie nāks līdzi.
- ..es kritu. Tas nu vēl būtu tīrais nieks, ja negadītos turpat spainis ar karstu ūdeni, kurā neviļus iegrūdu roku gandrīz līdz elkonim un applaucēju.
- Ne žēloties, ne gaust, ne gaust, Ar spēku šauro loku lauzt! Ar elkoņiem pret loku spriest, - ledus brākš, kad upe briest.
- Šis [cilvēks] strādāja vairāk ar elkoņiem, kurus grūda starp cilvēkiem, lauza uz vienu un otru pusi un diezgan ātri tika [drūzmā] uz priekšu..
- pārn. Meža elkonī kā spilvenā tā [pļava] gulēja. Koki, zariem zālē iegrimuši, to sargāja.
Stabili vārdu savienojumiElkoņa kauls. Strādāt ar elkoņiem.
- Elkoņa kauls anat. — Viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.
- Strādāt ar elkoņiem sar. — Grūstīties.
2.Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
Piemēri..Līdakām svārkiem elkoņi salāpīti..
- ..Līdakām svārkiem elkoņi salāpīti..
- Vecs, rūtains krekls trīskārt lāpītiem elkoņiem..
Avoti: 2. sējums