elipse
elipse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mat. Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu summa līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
PiemēriElipses ass.
2.val. Viena vai vairāku izteikuma elementu izlaidums, kurus var viegli iedomāties pēc konteksta vai situācijas.
PiemēriElipsi daiļdarba valodā lieto, lai atveidotu sarunu valodas dzīvīgumu..
Avoti: 2. sējums