pliknis
pliknis -ņa, v.
1.Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
PiemēriViņš interesējās par Edgara gleznām: Vai nevar kaut ko nopirkt? Vēl vienmēr viņam miera nedeva Edītes pliknis.
- Viņš interesējās par Edgara gleznām: Vai nevar kaut ko nopirkt? Vēl vienmēr viņam miera nedeva Edītes pliknis.
- Pie sienām karājās noputējušas gleznas. Viena Purvīša oriģinālainava, kāds Rozentāla pliknis un vairākas citas gleznas..
- Vecmeistaru brūnganais kolorīts, klasiskajai akadēmijas mākslai raksturīgie plikņi, kas gleznā papildina konkrētu strādnieku tēlu grupu, netraucē skaudri izjust 1905. gada revolūcijas traģisko izskaņu.
2.sar. Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
PiemēriLejā liedagā gozējās brūni iedegusi plikņi (ne jau pavisam - peldkostīmos!), citi šķiedās ar ūdeni vai peldējās.
- Lejā liedagā gozējās brūni iedegusi plikņi (ne jau pavisam - peldkostīmos!), citi šķiedās ar ūdeni vai peldējās.
- Tālāk taka veda uz upmalu. Tur Bērtulis izbrida cauri saules nogurdinātiem plikņiem, atvariņā izpeldējās, izmazgāja zeķes..
Avoti: 6-2. sējums