Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dulburis
dulburis -ra, v.
dulburs -a, v.; sar.; niev.
Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
PiemēriEs agri esot cēlis [kalpus] un vēlu gulēt laidis ..... Kurš saimnieks tad būs tāds dulburis, kas vasaru sausā laikā neieraus?
Avoti: 2. sējums