dulburis
dulburis -ra, v.
dulburs -a, v.; sar.; niev.
Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
PiemēriEs agri esot cēlis [kalpus] un vēlu gulēt laidis ..... Kurš saimnieks tad būs tāds dulburis, kas vasaru sausā laikā neieraus?
- Es agri esot cēlis [kalpus] un vēlu gulēt laidis ..... Kurš saimnieks tad būs tāds dulburis, kas vasaru sausā laikā neieraus?
- ..[aktiera] tēlojumā te pilnam atklājas viss Ziņģu Ješka: dulburs, plātīgs uravotājs aizsargs, kašķīgs cilvēks, lielīgs bez gala..
- ..zvērinātā advokāta palīgs Bambītis pieliecās Šusteram pie auss. «Bet tas [Roberts Neļķe] ir gan dulburs! Vai jūs varat sekot tam, ko viņš tur samuld?»
Avoti: 2. sējums