versme
versme -es, s.; parasti vsk.
1.Ļoti stiprs karstums.
Piemēri..viss klajums ar mājām un Lielupi dega, tāpat kā senāk, saules versmē.
- ..viss klajums ar mājām un Lielupi dega, tāpat kā senāk, saules versmē.
- Saule vēl nav sasniegusi augstāko punktu, kāpj, solīdama lielāku versmi.
- Bērza slotas viņš pazina. Tā maigā smarža, kas dzima, sajaucoties lapu elpai ar krāsns versmi, staigāja diendienā pirtnieka pēdās.
1.1.pārn. Spēcīga, iedarbīga (kā, piemēram, gaisa) plūsma.
PiemēriUn tad jau nāk viņi, ka nodimd visas sienas, nokrata ārā sniegu no kājām un ar platu sala versmi iebrūk istabā.
- Un tad jau nāk viņi, ka nodimd visas sienas, nokrata ārā sniegu no kājām un ar platu sala versmi iebrūk istabā.
- Zaļu versmi lai nogāžas lietus, ziliem zibeņu zirgiem būs krākt!
2.Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
PiemēriDarba versme.
- Darba versme.
- Jums versmē dusmas tvīkst, sirds krūtīs klaudz..
- ..ir bijusi nepārtraukta degšana skatuves ugunīs un sava paša nemiera versmē.
- Mūzikas kontrastus vairo brīžam it pārgalvīga.. ritmiskā versme.
Avoti: 8. sējums