spals
spals -a, v.
1.Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
PiemēriVīles spals.
- Vīles spals.
- Ēveles spals.
- Urbja spals.
- Pie slēdža, izrādās, nepienāk strāva. Kad Centis, nazi ar diviem pirkstiem aiz plastmasas spala turēdams, ielaiž asmeni starp kontaktiem, nenomirdz ne mazākā dzirkstelīte.
- ..Bergmane atgriezās, un uz galda parādījās puķoti šķīvji, naži un dakšiņas ar baltiem kaula spaliem..
- Kalts sastāv no tērauda stienīša, kam vienā galā ir ass zobs, bet otrā galā uzmaukts koka spals.
1.1.Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
PiemēriImša arī izrāva pistoli no maksts un, vicinādams to, skrēja uz priekšu. Kailā roka nejuta ieroča spala ledaino rokturi.
- Imša arī izrāva pistoli no maksts un, vicinādams to, skrēja uz priekšu. Kailā roka nejuta ieroča spala ledaino rokturi.
Avoti: 7-2. sējums