Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konspirators
konspirators -a, v.
konspiratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
PiemēriPurmalnieks bija veikls praktiskās strādnieku cīņas vadītājs un liels konspirators.. Kādā priekšpilsētas mājiņā viņš kādreiz ierīkojis mazu nelegālu spiestuvi. Špiki sākuši kaut ko nojaust, bet nav varējuši atrast, kaut gan kratījuši, ložņājuši un griezuši visu otrādi. Tā arī spiestuve palikusi neuzieta.
Avoti: 4. sējums