snīpis
snīpis -pja, v.
1.Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
PiemēriVera Grigorjevna ņem.. tējas kannu un noliek tās vietā citu, kam izlejamais snīpis kūp kā liela pīpe.
- Vera Grigorjevna ņem.. tējas kannu un noliek tās vietā citu, kam izlejamais snīpis kūp kā liela pīpe.
- Viņa nolika tukšo lejkannu uz celiņa; no tās vēsā snīpja vēl nopilēja daži skaidri pilieni,.
2.hum. Deguns.
Piemēri..maza meitenīte divām bizītēm Piebāza ziņkāro snīpi: «Kāpēc tēvocis skatās uz jūru Un zīmē kalnus?»
- ..maza meitenīte divām bizītēm Piebāza ziņkāro snīpi: «Kāpēc tēvocis skatās uz jūru Un zīmē kalnus?»
- Jānis: Leksītes snīpim liekoties, ka mājā kaut kur vajagot būt tortei.
- Eziene izturas tā, it kā viņa ar cilvēkiem būtu sen pazīstama. Nāk klāt, paceļ gaisā ziņkārīgo snīpi, osta gaisu..
Avoti: 7-2. sējums