deguns
deguns -a, v.
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
PiemēriGarš deguns.
Piemēri
- Garš deguns.
- Strups deguns.
- Līks deguns.
- Plāns deguns.
- Plats deguns.
- Sarkans deguns.
- Deguns tek.
- Deguns pil.
- Elpot caur degunu.
- Šņaukt degunu.
- Urbināt degunu.
- Degunā knieš.
- Pa degunu tek asinis.
- Deguna gliemežnīca anat.
- Deguna kauls anat.
- Deguna eja anat.
- Deguna formas ir ļoti dažādas, sākot ar tā saucamajiem romiešu klasiskajiem deguniem, kuru līnija profilā saplūst ar pieres līniju, un šaurajiem, asi izliektajiem «ērgļa» deguniem, beidzot ar vairākām Āzijas tautām un arī nēģeriem raksturīgajiem plakanajiem deguniem.
- Gaiss iekļūst plaušās pa deguna atverēm, tad nokļūst deguna dobumā un pēc tam garā caurulītē - trahejā. Deguna dobumā gaiss atbrīvojas no putekļiem, kļūst mitrāks un sasilst..
- Deguna galu var redzēt, mūža galu ne.
- Mārtiņš pavērsa gluži baltas acis. «Kas nu ir? Pirksts nost?» - Andrs tikai īdēja caur degunu.
- Vakarā, kad pavardā izdzēsa uguni, kaķītis ierakās līdz degunam pelnos.
- Osiene jau vērpa, degunu spolei pavisam klāt piebāzusi, citādi vēl neko nevarēja redzēt.
- Neizturami riebīga smaka līda degunā un kutināja rīkles galu.
- Paostīju gaisu, un ziedu smaržu vietā man degunā iesitās metāllietuves sēra tvans.
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumi
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) — sar. (Būt, notikt) ļoti tuvu.(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā — vienk. Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).(Ie)sisties degunā — Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).(Sa)raukt degunu — Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.Aiziet gar degunu — 1.sar. Saka, kad paliek bez kā gandrīz jau iegūta.2. Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.Aizlaist (arī palaist) gar degunu — sar. Neizmantot izdevīgu gadījumu.Atstāt ar garu degunu — sar. Atstāt tukšā.Bāzt degunu — sar. Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.Būt pa degunam — sar. Būt pa prātam, atbilst gaumei.Caur degunu (arī degunā) — Ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus — sar. Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.Celt degunu par augstu — sar. Būt iedomīgam.Dabūt garu degunu — sar. Tikt noraidītam, saņemt atteikumu.Dabūt pa degunu — sar. Tikt pārmācītam, sodītam.Deguna gals — Degungals.Deguna riņķis — Riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).Deguns atnācis vaļā — sar. Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.Deguns ir ciet — sar. Saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.Deguns kā gurķis — sar. Saka par resnu, apaļu degunu.Degunu iebāzis (retāk iedūris) — sar. Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.Gar (pašu) degunu (arī degungalu) — sar. Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.Iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) — sar. Saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.Kur deguns rāda — sar. Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).Labs (arī smalks) deguns — sar. Saka par labu ožas spēju. Saka par spēju visu ātri uzzināt.Līdz degunam — 1. Ļoti dziļi (piemēram iegrimt).2. Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) — sar. Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).Manīgs deguns — sar. Saka par spēju visu ātri uzzināt.Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt — sar. Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā — sar. Saka, ja paredzama drīza nāve.Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) — sar. Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt — Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.Nevar (ne) degunu laukā rādīt — Saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) — sar. No tuvienes. Ļoti veikli, negaidīti.Nokārt (retāk nolaist) degunu — Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) — sar. Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).Pabāzt degunu — sar. Pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).Palikt ar garu degunu — sar. Neiegūt cerēto, palikt tukšā.Parādīt garu degunu — sar. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi. Parādīt kādam savu pārākumu.Pēc deguna (arī deguniem) — sar. Pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).Piebāzt degunu — sar. Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).Sabāzt degunus kopā — sar. Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.Sadot pa degunu — sar. Pārmācīt, sodīt.Uz deguna klupdams (arī krizdams) — Ar pēdējiem spēkiem. Pāri spēkiem.Uzmest degunu — sar. Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.Vazāt aiz deguna — sar. Mānīt, krāpt.Zem deguna (runāt, murmināt, ņurdēt u. tml.) — sar. Neskaidri (runāt).
2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
Piemēri..lidmašīna nosvērās uz deguna un krita lejup.
Piemēri
- ..lidmašīna nosvērās uz deguna un krita lejup.
- Kuģa asais deguns sāka šķelt viļņus..
- Autobuss apmet loku un, pagriezis degunu atpakaļ uz pilsētas pusi, apstājas.
- Pāri piestātnes būdai.. rēgojās gaisā pasliets Pēterbaznīcas deguns.
Avoti: 2. sējums