Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
deguns
deguns -a, v.
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
PiemēriGarš deguns.
Stabili vārdu savienojumi
2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
Piemēri..lidmašīna nosvērās uz deguna un krita lejup.
Avoti: 2. sējums