Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
deguns
deguns -a, v.
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
PiemēriGarš deguns.
Stabili vārdu savienojumi
2.Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
Piemēri..lidmašīna nosvērās uz deguna un krita lejup.
Avoti: 2. sējums