Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kanclers
kanclers -a, v.
1.vēst. Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
PiemēriKancleram bija jābūt, kā likums nosaka, mācītam vīram.. Viņa pārziņā [Kurzemes hercogistē] atradās valsts kanceleja, administratīvās lietas, muitas licences un baznīcas jautājumi.
  • Kancleram bija jābūt, kā likums nosaka, mācītam vīram.. Viņa pārziņā [Kurzemes hercogistē] atradās valsts kanceleja, administratīvās lietas, muitas licences un baznīcas jautājumi.
Stabili vārdu savienojumiValsts kanclers.
  • Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
2.Valdības galva (ķeizariskajā Vācijā, hitleriskajā Vācijā, Vācijas Federatīvajā Republikā).
3.Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
4.Finanšu ministrs (Anglijā). Valsts kases kanclers.
5.Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
Avoti: 4. sējums