žāvāties
žāvāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Būt tādam, kam izraisās žāvas.
Piemēri«No tā vīna palika tik gurdeni kauli,» Rozālija žāvādamās sacīja. «Jāiet gulēt.»
- «No tā vīna palika tik gurdeni kauli,» Rozālija žāvādamās sacīja. «Jāiet gulēt.»
- Viņš paliek pagalvī cepuri.., sasedzas ar mēteli, skubina atlaisties arī mani.. un drīz vien sāk žāvāties.
- Skaļi žāvādamies, Elmāra kaimiņš izstaipījās..
- pārn. ..to [veikalu] vitrīnās un plauktos [kara laikā] pretī žāvājās apputējis tukšums.
Avoti: 8. sējums