Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notraipīt
notraipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt traipāmu, netīru.
PiemēriNotraipīt rokas.
  • Notraipīt rokas.
  • Notraipīt galdautu ar ēdienu.
  • Ar krāsām notraipīts virsvalks.
  • Zābaki viņam nobristi līdz augšai, arī mētelis vietvietām dubļiem notraipīts.
  • Ēdot olu, bērni bieži vien notraipa apģērbu.
  • Uz galda bija.. mušu notraipīts cukura trauks..
Stabili vārdu savienojumiNotraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
PiemēriLiešanas laikā vējš nepārtraukti trieca pāri eļļaino šķidrumu, notraipot apģērbu, rokas un pat sejas.
  • Liešanas laikā vējš nepārtraukti trieca pāri eļļaino šķidrumu, notraipot apģērbu, rokas un pat sejas.
1.2.pārn. Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
PiemēriViss notikušais [zēna pēršana] atstāja ārkārtīgi nomācošu iespaidu - mēs paši bijām kļuvuši līdzdalībnieki neizsakāmi gļēvam, dzīvnieciskam aktam, paši jutāmies morāli notraipīti.
  • Viss notikušais [zēna pēršana] atstāja ārkārtīgi nomācošu iespaidu - mēs paši bijām kļuvuši līdzdalībnieki neizsakāmi gļēvam, dzīvnieciskam aktam, paši jutāmies morāli notraipīti.
  • «Tu biji pārāk tīrs un nesamaitāts,» paskaidroja Mednis. «Es nevēlējos, ka tevi tik agri notraipa..»
Avoti: 5. sējums