vainīgs
vainīgs -ais; s. -a, -ā
vainīgi apst.
1.Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
PiemēriAtzīt kādu par vainīgu.
- Atzīt kādu par vainīgu.
- Viga: Nevar taču cilvēku turēt cietumā tikai tāpēc, ka viņš nespēj pierādīt, ka nav vainīgs.
- Nē, viņš nejutās vainīgs, viņa paštaisnība liedza uzņemties vainas nastu.
- Viņš, vienīgi viņš vainīgs, ka viņu dzīve neizplauka pilnā priekā.
- Viena pagale nedeg. Viktorija ir lasījusi, ka laulības strīdos vainīgs nekad nevar būt viens. Nekād! Pie tā viņa turēsies..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
PiemēriVainīgi pasmaidīt.
- Vainīgi pasmaidīt.
- Vainīgi klusēt.
- Zobrati nepatīkami notarkšķēja, un Ģirts vainīgi pameta skatienu sānis. Ko nu tēvocis teiks?
- pārn. Suns sašļuka, sarāvās, iemiedza asti starp kājām. Skatiens kļuva vainīgs..
2.Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
PiemēriDiemžēl pēdējos gados mūsu jūrā parādoties arvien vairāk zušu pusaudžu, kuriem vēl būtu jādzīvo ezerā un jāaug, nevis jādomā par ceļošanu. Laikam te esot vainīga ūdens piesārņošana.
- Diemžēl pēdējos gados mūsu jūrā parādoties arvien vairāk zušu pusaudžu, kuriem vēl būtu jādzīvo ezerā un jāaug, nevis jādomā par ceļošanu. Laikam te esot vainīga ūdens piesārņošana.
- Jā, šie ikpavasara eksāmeni! Tagad man liekas, tie laikam vainīgi, ka man nav saglabājušās skaistas atmiņas par pavasari un dabas atmodu..
- ..sajutu plūstam pretī tādu kā spēcīgu petrolejas smaržu. Tobrīd nospriedu, ka vainīgs ir etilētais benzīns..
2.1.pareti Tāds, kam ir bojājums (piemēram, par locekļiem, orgāniem).
PiemēriNecik sen es viņu biju manījis tumsā diezgan veikli ejam pār pagalmu bez kaut kādiem kruķiem, kādu nieku vien pievelkot vainīgo kāju.
- Necik sen es viņu biju manījis tumsā diezgan veikli ejam pār pagalmu bez kaut kādiem kruķiem, kādu nieku vien pievelkot vainīgo kāju.
3.lietv. nozīmē: vainīgais, -ā, v.; vainīgā, -ās, s. Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
PiemēriSaukt vainīgos pie atbildības.
- Saukt vainīgos pie atbildības.
- Iesūdzēt vainīgo tiesā.
- Vainīgie saņēma sodu.
- Vainīgais sarka, nožēloja [ka melojis] un dievojās, ka nekad, nekad vairs...
Stabili vārdu savienojumiBez vainas vainīgais.
- Bez vainas vainīgais — Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
3.1.hum. Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
PiemēriPriekš visiem citiem - māsām un ārstiem - mums vienmēr rodas kāda piezīme, komiska vai nievājoša.. Parasti viņas sprūk vaļā, tiklīdz aiz vainīgā muguras aizvērušās mūsu palātas durvis.
- Priekš visiem citiem - māsām un ārstiem - mums vienmēr rodas kāda piezīme, komiska vai nievājoša.. Parasti viņas sprūk vaļā, tiklīdz aiz vainīgā muguras aizvērušās mūsu palātas durvis.
Avoti: 8. sējums