garnadzis
garnadzis -dža, v.
garnadze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
PiemēriViņš [zaglis] palīdzēja tiem gudrot, kas gan varētu būt šis garnadzis, un, lai modinātu uzticību pret sevi, pa retam arī viņam kaut kas zuda.
Avoti: 3. sējums