apveids
apveids -a, v.
1.Ārējā forma, ārējais izskats.
PiemēriAr sprādzīšu palīdzību Mirdzai izdevās pielauzt meitas kastaņbrūnos matus stāvēt tā, kā viņa bija iedomājusies, un platā seja tiešām ieguva citādu apveidu, smalkāku un pat inteliģentāku.
- Ar sprādzīšu palīdzību Mirdzai izdevās pielauzt meitas kastaņbrūnos matus stāvēt tā, kā viņa bija iedomājusies, un platā seja tiešām ieguva citādu apveidu, smalkāku un pat inteliģentāku.
- ..[mākoņi] mainīja savu apveidu, atgādinādami gan sniegotus kalnus, gan buru kuģus, gan milža bārdaino galvu.
- Nakts bija bez vēja, debesis - bez mākoņiem, un tas visam piešķīra kaut kādu nedzīvu apveidu.
1.1.Siluets, kontūras.
PiemēriTumsā jau varēja manīt dzimto māju pazīstamos apveidus.
- Tumsā jau varēja manīt dzimto māju pazīstamos apveidus.
- Pie apvāršņa tikko samanāmi kuģu apveidi.
- ..viņa veda līdzi baltu drēbes kuli, kurā bija skaidri saredzami maizes kukuļa apveidi.
Avoti: 1. sējums