apveids
apveids -a, v.
1.Ārējā forma, ārējais izskats.
PiemēriAr sprādzīšu palīdzību Mirdzai izdevās pielauzt meitas kastaņbrūnos matus stāvēt tā, kā viņa bija iedomājusies, un platā seja tiešām ieguva citādu apveidu, smalkāku un pat inteliģentāku.
1.1.Siluets, kontūras.
PiemēriTumsā jau varēja manīt dzimto māju pazīstamos apveidus.
Avoti: 1. sējums