Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apvelties
apvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → apvelt1. Apgāzties.
PiemēriApvelties uz mutes.
2.Refl. → apvelt2.
PiemēriBērni sniegā apvēlušies gluži balti.
3.parasti 3. pers. Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
PiemēriVadmala apvēlušies bieza un mīksta.
4.sar. Uzbaroties. Paaugties.
PiemēriKaķēni jau krietni apvēlušies.
Avoti: 1. sējums